Slēpošana

Esmu cilvēks, kam par slēpošanu ir pavisam nelielas zināšanas, un vairāk tās ir saistītas ar bērnības atmiņām. Tolaik ziemas bija daudz garākas, kad ik gadu bieza sniega kārta klāja mežus un laukus. Ja pilsētā slēpošana bija kā izklaide, kad bērni centās pievarēt pavisam nelielus kalniņus vai draugu pulkā devās nelielos izbraucienos pa priežu mežu, tad laukos tā brīžiem kļuva par nepieciešamību. Atceros, kā mana vecāmamma kāpa uz slēpēm, lai nokļūtu līdz nelielam ciema veikaliņam – citādi tas nemaz nebija iespējams, jo ceļi bija pilnībā aizputināti.

Tagad, kad ziemas putenis un sniegotie lauki ir kļuvuši par visai retu parādību, dažkārt ar interesi klausos, kā mani draugi vai paziņas dodas uz ārzemēm, lai slēpotu Itālijā, Francijā vai kādā citā Eiropas valstī. Daži no viņiem šo garo ceļu mēro katru gadu, un šķiet, ka viņi nevar vien sagaidīt ziemas sezonu, lai atkal dotos uz kalniem. Tā nu es arī kādu dienu vairāk uzzināt gan par šo sporta veidu, gan arī par tām skaistajām vietām, kuras apmeklē jo daudzi slēpošanas entuziasti.

Protams, cilvēki ir sākuši slēpot visnotaļ sen, jo arī pirmsbija nepieciešams pārvietoties pa aizputinātajām teritorijām, lai iegūtu sev barību. Dažviet tiek minēts, ka Krievijā ir atrasti pat 8000 gadus veci slēpju fragmenti, protams, šādi, kaut arī jaunāki, atradumi tikuši konstatēti arī Skandināvijā – Norvēģijā un Somijā. Tomēr slēpes, kuras kaut cik labi ir saglabājušās un kuras būtu arī vērts apskatīt, datējamas ar daudz jaunākiem laikiem.

  Reiz biju lasījusi, ka pirms septiņiem gadiem norvēģu arheologi bija atraduši 1300 gadus vecu slēpi, kas tiek uzskatīts par ļoti nozīmīgu atradumu. Taču liels bija mans pārsteigums, ka šogad pirms mēneša tika atrasta arī otra slēpe, un tagad šis slēpju pāris tiek uzskatīts par vienu no vislabāk saglabājušos seno slēpju pāri pasaulē. Droši vien kādreiz būtu vērts apskatīt šādus senus eksemplārus, un arvien vairāk lasot par šo sporta veidu, man pat ir radusies vēlme doties uz Oslo, kur slēpēm ir atvēlēts pat vesels muzejs!

Protams, vēsture in visnotaļ aizraujoša, bet tai pašlaik pieskaršos vien īsumā, jo man ir vēlme uzzināt, kā tad cilvēki slēpo mūsdienās. Izrādās, ka šis ziemas sporta veids ir ļoti daudzveidīgs – ir gan distanču slēpošana, gan lekšana ar slēpēm no tramplīna, gan kalnu slēpošana u.c. Interneta dzīlēs rodama informācija, ka slēpošana kā sporta veids ir radies Norvēģijā pirms trīs gadsmitiem, bet ziemas Olimpiskajās spēlēs šis sporta veids iekļauts kopš 1924. gada, un šo spēļu laikā tika dibināta Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS - Fédération Internationale de Ski), kuras mītnes zeme ir Šveice un kurā ņem dalību apmēram 60 valstis. No tā var secināt, ka slēpošana pasaulē ir patiešām populāra!

Tomēr ne jau visi vēlas ar to nodarboties profesionālā līmenī, un daudziem tas ir vien tāds vaļasprieks, kas palīdz gan uzturēt sevi labā formā, gan iepazīt jaunas vietas, gan satikt domubiedrus. Vispopulārākie slēpotāju galamērķi Eiropā ir Šveice, Zviedrija, Vācija, Somija, Francija, Itālija – katrā no šīm valstīm ir populāri slēpošanas kūrorti, par kuriem esam dzirdējuši no paziņām, lasījuši internetā vai kurus redzējuši filmās -Kurševela Francijā, Grindelvalde Šveicē vai Zakopane Polijā...  katram no tiem un daudziem citiem mēs vēl pieskarsimies tuvākā nākotnē šajā blogā. Taču tagad vēlos atsevišķi aplūkot katru slēpošanas disciplīnu, lai zinātu, kas slēpjas zem tādiem nosaukumiem kā kalnu slēpošana, distanču slēpošana, slaloms u.c.

#slēpošanas_vēsture #slēpošanas_veidi #slēpju_muzejs #Ziemas Olimpiskās spēles